Mana atklāsme...

Kad grūtā brīdī sirds man plīst
Un daudz ir ciešanu
Tad lūpas sacīt nepiekūst
Man kādu lūgšanu

Šo vārdu skaņās nomanāms
Kāds spēks ir brīnišķīgs
Un klusu krūtīs sajūtams
miers- tik debešķīgs

Un šaubīšanās noveļas
Kā slogs no krūtīm man
Un ticībā plūst asaras
Tik viegli, viegli man.../veda/

Dievs, palīdzi man izturēt šo laiku!

Pārdomas...

Vislielākā vērtība ir piešķirama tagadnes mirkļiem.
Dzīve ir tas, kas ar mani,ap mani, manī notiek šajā  mirklī.
Reāla dzīve  reālā laikā

Ceriņu noslēpums.

Ceriņi man klusu
Noslēpumu pauž,
Ka drīz tiem birs ziedi,
Vai to sāk jau jaust?

Čukst tie, meklē laimi,
Kur tā paslēpta?
Ja tu atradīsi,
Piederēs tev tā.

Meklēju jau arī,
Kur gan laime tā,
Nu ar piecām lapām
Laime atrasta.

Arī manā sirdī,
Laimes sēkla mīt.
Skaties acu zīlēs,
Var to pamanīt./veda/

Mana uzdrīkstēšanās...

·         Vien brīnums – mana mazmeitiņa

Man sirdī stīgas iekustina

Es gribu zināt dziesmu, ko tas brīnums teic

Un abas reizē sauli ejam sveikt!

...

·         Vien sapnis nomodā

No dienas dienā klausos

Tavos smieklos apskurbusi.

Cik tālē jūtu – mūsu dzīves kopā iet,

Es nervus sasprindzinu – tev pretī dodos:

Lai mūsu dzīves kopā sietu.

...

·         Ir tik klusi, ir tik klusi.

Tikai kāda stīga pulsē:

Klusums skan, vai atmiņas....

Skan un skan...

Un es klausos un es klausos

Visu nakti to-

Mēness manos logos-

Smieklus sudrabo...
.../veda/

Mana uzdrīkstēšanās...

Savējais savējo sapratīs,
vienmēr,kad asaras līst,
neprasīs drīkst vai ne,
vienkārši atnāks un būs

Savējais savējam iedod spēs,
visu kas sirdī slēpts,
jo par to naudu neprasa,
tikai smaidu no sirds

Savējais savējam draugs būs,
tāpat kā dienas rit,
ierakstās liktens grāmatā
sirdis,kas gaismai tic(R.Cvetkova)

Mana uzdrīkstēšanās...

Kāda esmu-tāda esmu
Vai pati zinu-kāda esmu?
Dzīve mīcīja mani kā mālu
Veidoja apaļas formas,
asumus gludināja...
Mācīja paceltu galvu turēt vētrā,
negaisi nāca un gāja-
es turējos pretī...
Vienīgās bailes-ko pārvarēt grūti-
no sliekšņa-
no sliekšņa, kas mūžībā aizved...
Arī tas vēl ir jāiemācās...
Bet tagad vēl dzīvošu...
vienmēr kaut kas paliek- neredzēts,nezināms,
nepiepildīts un ilgots.../veda/
*
Ik pavasari es izstaigāju
savas atmiņu takas...
Priedaines silus ar ziedošām silpurenēm,
Šokolādes kalnu ar zilo puķīšu smaržu.
Aizkāpt uz Plātera pili,
skolas laiku atceroties...
atmiņas silda... /veda/