Kad grūtā brīdī sirds man plīst
Un daudz ir ciešanu
Tad lūpas sacīt nepiekūst
Man kādu lūgšanu
Šo vārdu skaņās nomanāms
Kāds spēks ir brīnišķīgs
Un klusu krūtīs sajūtams
miers- tik debešķīgs
Un šaubīšanās noveļas
Kā slogs no krūtīm man
Un ticībā plūst asaras
Tik viegli, viegli man.../veda/