Pārlasot Zentu Mauriņu...

''Ir nemierināmas sāpes,un dzīves skolā esmu mācījusies,ka dziļākās ir jāapklāj ar klusēšanu.Himalaju kalni drosmīgos pamodina sasniegt to virsotni, sāpju dzelmes atbaida garāmgājējus , un, cilvēkus mīlot, jāiemācās klusēt'' ''Ak, ja varētu tikpat viegli kā zvaigzne uzlēkt un norietēt , klusi sevi izstarojot...'' Zenta Mauriņa ''Dzelzs aizbīdņi lūst '' 238.,243.lpp.