Mana dzīve-
kā varens mezgls ,
ko atsiet tagad
laikam nevarēšu...
Ir sajūta dīvaina-
kāds svešinieks
to mezglu sien un sien...
zem smaguma šī -
būtu man jāsalīkst...
Es ceļos-
un svešajam jāatkāpjas...
Pa pavedienam es to mezglu raisu
un domās piedošanu lūdzu ,
un piedodu visiem ...
smagumu , kas mani saista ,
es lēnām ceļu nost -
un tālāk eju.../veda/
Ābeles zied...
Sapnī,Ne sāpīgā īstenībā,Zvaigžņotā naktīĀbele dziedāja,Ar saviem Baltajiem ziediemDebesīs ieaugot,Kur sidraba gaismāZiedi mirdzējaSpoži.Tos zvaigžņu MeiteneSidraba stīdziņāVēra,Vientuļu bērnuSirsniņās bēra,Lai dzimstTajās cerība,Ka vientulībaReiz rims…/Māra Šnē/
Pienenes zied
Pienenes zied,
Beidzot atkal zied…
Tu teiksi –
Tās smaržo rūgti…
Ak, nē..
Tik maigi, maigi
Tās manu dvēs’li Skar
Un zeltītu gaismu
Tajā lej.
Tās ceļš
Bērnībā ved,
Kurā skumjuPavedienosDvēsele nepinas,
Bet tiecas Pieneņu vainagā
Savus sapņusVīt…
Pienenes zied,Beidzot atkal zied…
/Māra Šnē/
Viedie vārdi.
Laimīgs ir nevis tas, kurš spēj saņemt vai dabūt, bet gan tas, kurš spēj dot citiem. Paejieties cilvēkiem pretī un dalieties tajā, kas jums ir!Dāvājiet smaidus un labestību!/Ogs Mandino/
Būsim pateicīgi tiem cilvēkiem, kuri dara mūs laimīgus. Viņi ir burvīgi dārznieki, kas liek mūsu dvēselēm ziedēt./Marsels Prusts/
Abonēt:
Ziņas (Atom)