Mana uzdrīkstēšanās...

Savējais savējo sapratīs,
vienmēr,kad asaras līst,
neprasīs drīkst vai ne,
vienkārši atnāks un būs

Savējais savējam iedod spēs,
visu kas sirdī slēpts,
jo par to naudu neprasa,
tikai smaidu no sirds

Savējais savējam draugs būs,
tāpat kā dienas rit,
ierakstās liktens grāmatā
sirdis,kas gaismai tic(R.Cvetkova)

Mana uzdrīkstēšanās...

Kāda esmu-tāda esmu
Vai pati zinu-kāda esmu?
Dzīve mīcīja mani kā mālu
Veidoja apaļas formas,
asumus gludināja...
Mācīja paceltu galvu turēt vētrā,
negaisi nāca un gāja-
es turējos pretī...
Vienīgās bailes-ko pārvarēt grūti-
no sliekšņa-
no sliekšņa, kas mūžībā aizved...
Arī tas vēl ir jāiemācās...
Bet tagad vēl dzīvošu...
vienmēr kaut kas paliek- neredzēts,nezināms,
nepiepildīts un ilgots.../veda/
*
Ik pavasari es izstaigāju
savas atmiņu takas...
Priedaines silus ar ziedošām silpurenēm,
Šokolādes kalnu ar zilo puķīšu smaržu.
Aizkāpt uz Plātera pili,
skolas laiku atceroties...
atmiņas silda... /veda/



Mazliet par sevi...

Esmu no tām sievietēm, kam dzīvē nekas nenāk viegli – visā
ieguldīts pamatīgs darbs un pūles. Lai kaut ko sasniegtu, nebaidos
sapņot un izvirzīt mērķi. Sievietei jābūt pašpārliecinātai
par to, ko viņa dara. Pašpārliecinātība nav netikums.

Esmu pieņēmusi savā dzīvē dzīves
filozofijas noteikumus, kas nosaka – pieņem dzīvi tādu, kāda
tā ir, jo nav sliktuma bez labuma, jautājums
tikai ir tāds, ko mēs katrā situācijā spējam
saredzēt. Dzīvē katru mīļu brīdi mums ir jāmācās
– pacietību, lēnprātību, saticību, mīlestību...
Beznosacījuma mīlestību uzskatu par augstāko,
ko cilvēks var dzīvē sasniegt, un šī mācību stunda
sākas no vārdiem “Mīli otru kā sevi pašu”, bet to var tikai tad, ja esi
iemīlējis sevi ar visiem dotumiem un
trūkumiem. Manu  dzīvi nevar uzzīmēt kā taisnu līniju, manējā veido spirāli,
katrs nākamais aplis nedaudz līdzīgs iepriekšējam, tomēr ir ar citām atziņām ,
katra diena atnes kādu jaunu tikšanos,
piedzīvojumu un prieku par to, ka dzīve ir skaista.
Man ļoti nozīmīga ir pleca sajūta, kuru
sniedz savējie.

Mans vaļasprieks ir darbs dārzā, vācu valoda, lasu grāmatas sevis pilnveidošanai.
Manas prasmes – galvenokārt tā ir
prasme sazināties ar cilvēkiem un pārņem gandarījuma sajūta, kad tiek atrasts zelta vidusceļš.
Dzīvoju pēc principa – Ko sēsi, to pļausi ! Kāpēc gan nevarētu izmantot sēklai - mīlestību?
Jau 24.gadus strādāju sev tīkamu darbu, kur var ielikt savu sirdi un dvēseli. Galvenais – mīlēt to un

uzdrīkstēties!