Mana uzdrīkstēšanās...


  • Kad dvēseli nemiers tirda...
Un tumsā nolaižas priekškars
Es atkal esmu uz skatuves
Un  mēģinu savu lomu...
Pēc galvenās lomas es nekāroju,
Man pietiek ar otro plānu,
Tik  atstāju sev lielāko greznību-
Atvērt  savus dvēseles logus
Un pilnu krūti tad elpot...
  • Dārzā atkal smaržo puķes-
Krāšņas,cēlas un mirstīgas-
Tāpat kā cilvēki...
Salīst  krāsas varavīksnē,
A preibst galva
Un es atkal esmu  augustā,
Mē nesī , kas vēl runā
Par vasaru, putniem un mīlestību...
Tā jābūt...
Tikai vasara neierastāk sāp...

.·         Koki balti piesniguši..
Lauki balti iemiguši
Vien skumja es,
Kad sniegi puteņo uz dvēseles ielas...
Un pēkšņi saule novizēja sniegā
To tveru savā saujā un pasmaidu par sevi.
/veda/

Savas elpas šūpolēs...


  • Savas elpas šūpolēs 
Šūpojos...
Dzīves garšu izgaršojot,
Kaut mazliet prieka izdzīvojot,
Kāds blakus stāv.
Nomodā par mani-
 Dien un nakt...


  • Vien laikam ir vara
Tas visu var darīt
Gan  gaisā tas pacels
Gan pieliks pie zemes
Vien nezaudēt prieku un
Cerību glabāt...



  • Iededzu sveci...
Krūzē uzleju piparmētras,
Bez  divdesmit minūtēm viens...
Ieklausos mājas klusumā...
Ilgāku brīdi pavadījusi ārpus mājas,
Cenšos izjust  šīs sajūtas...

  • S veces liesmā tinas mans mūža kamols
Dzīparu dzīpariem
Raibu raibais
Vien jāsavācās, no sāpēm, asarām,prieka
Lai ceļu varu turpināt...
Vaimanas,žēlabas...
Vai tās ko līdz?


  • Es domas salasu un klusu pušķī sienu-
Un katru dienu tā un katru dienu.
Gan rozes ziedu, gan nātras kātu
Un nav neviena,nav neviena,
Kam izteikt savu sāpi.../veda/

...

 
Pavasaris ir laimes laiks...Daba mostās un tu tai līdzi.Izjūti prieku par saulīti, svaiga vēja pūtienu.Esi nometusi ziemas tērpu un sāc izjust kā tevī mostas dzīvotprieks. Atbrīvo dvēseli jaunam izaicinājumam, jaunam piepildījumam. Tu esi uzplaukusi, ir izlauzies pumpura spēks. Tu uzsmaidi dzīvei un ej ar smaidu pretī jaunam piepildījumam.