Kāda esmu-tāda esmu
Vai pati zinu-kāda esmu?
Dzīve mīcīja mani kā mālu
Veidoja apaļas formas,
asumus gludināja...
Mācīja paceltu galvu turēt vētrā,
negaisi nāca un gāja-
es turējos pretī...
Vienīgās bailes-ko pārvarēt grūti-
no sliekšņa-
no sliekšņa, kas mūžībā aizved...
Arī tas vēl ir jāiemācās...
Bet tagad vēl dzīvošu...
vienmēr kaut kas paliek- neredzēts,nezināms,
nepiepildīts un ilgots.../veda/
*
Ik pavasari es izstaigāju
savas atmiņu takas...
Priedaines silus ar ziedošām silpurenēm,
Šokolādes kalnu ar zilo puķīšu smaržu.
Aizkāpt uz Plātera pili,
skolas laiku atceroties...
atmiņas silda... /veda/
