Neērtības sajūta -par piesdesmit ar asti- pagaist...
Neērtības sajūta -par piesdesmit ar asti- pagaist...Necilā atmiņas, no kurām birst ābelei balti ziedi...Patikas mainās-apsūbē un atkal nospodrinās...Vai pietiekams pamats, lai divi cilvēki meklētu un uzrunātu viens otru...no kā cita lai pārtiek mīlestība...no pievilcības un uzticēšanās...Daudz runājam par mīlestību...Kaut īsu brīdi-tavu mīlu just,tik īsu, ka ar pirkstu galiem nesajust.Kaut īsu brīdi -tavu mīlu just,tik īsu,ka asaru uz vaiga gaistam just.Kaut īsu brīdi -tavu mīlu just,tik īsu, ka vēja pūsmu nesajust.
Pārlasot Zentu Mauriņu...
''Ir nemierināmas sāpes,un dzīves skolā esmu mācījusies,ka dziļākās ir jāapklāj ar klusēšanu.Himalaju kalni drosmīgos pamodina sasniegt to virsotni, sāpju dzelmes atbaida garāmgājējus , un, cilvēkus mīlot, jāiemācās klusēt''
''Ak, ja varētu tikpat viegli kā zvaigzne uzlēkt un norietēt , klusi sevi izstarojot...''
Zenta Mauriņa ''Dzelzs aizbīdņi lūst '' 238.,243.lpp.
Bez mīlestības nedzīvojat...
Mīlestībai nav citas vēlēšanās kā vien piepildīt pašai sevi.
Bet, ja tu mīli un, ja tev ir kādas vēlmes, tad lai tavas vēlmes ir šādas:
Izkust un būt kā tekošam strautam, kas dzied savu dziesmiņu naktij,
Iepazīt pārlieku liela maiguma sāpes.
Tikt ievainotam no paša mīlestības sapratnes;
Pamosties rītausmā ar spārnotu sirdi un pateikties par vēl vienu mīlestības dienu;
Atpūsties dienvidū, kavējoties domās par mīlestības svētlaimi;
Vakarā atgriezties mājās ar pateicību;
Un tad iemigt ar lūgšanu par savu mīļoto sirdi un ar slavas dziesmu uz lūpām.
Halīls Džibrāns „Pravietis”
Abonēt:
Ziņas (Atom)