!!!

Blogger.Com™ is the 9th most popular website on the planet, you can see their Alexa® report at the bottom of this page. They receive millions of page views each day.

Pārlasot Paulu Koelju...

Paulu Koelju … mīlestība atnāk, iemājo sirdī un sāk ieviest savu kārtību. Ļauties šīm pārmaiņām spēj tikai ļoti stipras dvēseles… Pilnībā atdoties mīlestībai, dievišķai vai cilvēciskai, nozīmē atteikties no visa - arī no savas labklājības vai mūsu spējas pieņemt lēmumus. Tas nozīmē mīlēt vārda visdziļākajā nozīmē. Bet īstenībā mēs nemaz nevēlamies ļauties glābiņam, ko mums noskatījis Dievs, mēs vēlamies saglabāt pilnīgu kontroli pār katru soli, pilnībā apzināties savu rīcību, būt spējīgiem izvēlēties pielūgsmes objektu. Diplomi ir gandrīz visiem manu vecāku draugiem un viņu bērniem. Bet tas nenozīmē, ka viņi strādā savā profesijā. Gluži otrādi, viņi iestājās un beidza augstskolu tikai tāpēc, ka viņiem tika teikts - universitāte ir svarīga; lai dzīvē tiktu uz augšu, tev jābūt diplomam. Un tā pasaule paliek bez daudziem lieliskiem dārzniekiem, maizes cepējiem, antikvāriem, skulptoriem, rakstniekiem. Kad liktenis izrāda vislielāko labvēlību, vienmēr atradīsies kāda aka, kurā var noslīkt mūsu sapņi. Fiziskā un garīgā pasaule ir viens un tas pats. Ik puteklī ir dievišķa dzirksts, bet tas mums netraucē ar slapju lupatu noslaucīt putekļus. Taču dievišķais nekur nepazūd, tas pārvēršas tīrā virsmā. Rituāli izzuduši. Mēs vairs neprotam ikdienišķas darbības pārvērst svētās izpausmēs. Mēs gatavojam ēst un sūdzamies, ka tā ir velta laika tērēšana, un aizmirstam, ka ēdiena gatavošanā jāieliek visa sava mīlestība. Mēs strādājam un saucam to par Dieva sodu, un aizmirstam, ka mūsu pūliņiem un prasmēm jānes mums prieks… Neviens nevienu nevada un nevirza. Jebkurās attiecībās abi cilvēki zina, ko dara; arī tad, ja kāds no tiem vēlāk sūdzas, ka to izmantojuši. Ja vien ir kāds mierinājums, zaudējot cilvēku, kuru ļoti mīlam, tad tā ir cerība, vienmēr nepieciešama cerība, ka notikušais ir uz labu. Neviens neiededz gaismekli, lai paslēptu to aiz durvīm, gaismas uzdevums - nest vēl vairāk gaismas, atvērt cilvēkiem acis, parādīt apkārt esošos brīnumus. Divi vissmagākie pārbaudījumi, kas sastopami garīgās attīstības ceļā, - pacietību gaidīt uz īsto brīdi un dūšu nepievilties redzētajā. Normālība ir tikai un vienīgi kopīgas vienošanās jautājums. Proti, ja lielākā daļa cilvēku kaut ko uzskata par pareizu, tad ar laiku tiek pieņemts, ka tā tas arī ir. Pēc vistumšākās nakts nāk visgaišākais rīts. Mīlestība nekad netraucēs īstenot tavus sapņus. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem - un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs. Viena cilvēka vēsture ir visas cilvēces vēsture.

Visam pamatā ir ticība. Dievam, sev, saviem spēkiem, savai ģimenei un ticība visam labajam. Jo ļaunā visapkārt ir tik daudz, ka to nemaz nedrīkst piem

Bet tā tomēr ir liela uzdrīkstēšanās – rādīt citiem to, kas tevī mitis un ko tu esi atklājis. ...

Neērtības sajūta -par piesdesmit ar asti- pagaist...

Neērtības sajūta -par piesdesmit ar asti- pagaist...Necilā atmiņas, no kurām birst ābelei balti ziedi...Patikas mainās-apsūbē un atkal nospodrinās...Vai pietiekams pamats, lai divi cilvēki meklētu un uzrunātu viens otru...no kā cita lai pārtiek mīlestība...no pievilcības un uzticēšanās...Daudz runājam par mīlestību...Kaut īsu brīdi-tavu mīlu just,tik īsu, ka ar pirkstu galiem nesajust.Kaut īsu brīdi -tavu mīlu just,tik īsu,ka asaru uz vaiga gaistam just.Kaut īsu brīdi -tavu mīlu just,tik īsu, ka vēja pūsmu nesajust.

Pārlasot Zentu Mauriņu...

''Ir nemierināmas sāpes,un dzīves skolā esmu mācījusies,ka dziļākās ir jāapklāj ar klusēšanu.Himalaju kalni drosmīgos pamodina sasniegt to virsotni, sāpju dzelmes atbaida garāmgājējus , un, cilvēkus mīlot, jāiemācās klusēt'' ''Ak, ja varētu tikpat viegli kā zvaigzne uzlēkt un norietēt , klusi sevi izstarojot...'' Zenta Mauriņa ''Dzelzs aizbīdņi lūst '' 238.,243.lpp.