Aija Vikmane \'\'Atbrīvo sevī vējus\'\'

Kādreiz atver grāmatu un Tev iekrīt vārdi,kas šajā momentā der tieši Tev ... Atbrīvo sevī vējus, Atlaid – lai skrien, lai dzied. Vējā tev mati plīvos, Tava dvēsele zinās, ka zied. No mazas vēsmiņas šalkas Caur nebēdņa aizvēja mānu Piepildi savas alkas – Kļūsti par vējamānu! Piekļaujies viesulim, vētrai un aukai, Tik turies cieši sev klāt, Lai vēja galotnē ļautos Kādu brīdi padomāt: Saprast, kā mutuļo domas, Kā viss tevī kārtojas. Ļauties brāzmām un vēja omai, Just, kā vaigi tev sārtojas. Tikai uzmanies caurvēja valgu, Proti dvēseli nosargāt. Arī bezvēja maldu purvā Neļaujies ieaijāt. Caurvēja skartajās drupās Dvēs’les gruvešos nelabais dej, Stingušā miera purvā Bezvējš gurdi smej. Tāpēc atbrīvo sevī vējus, Lai plīvo, lai vētī, lai dzied, Lai dvēselē kārtību ienes Lai dvēsele neaizmirst, ka zied!