Bet tā tomēr ir liela uzdrīkstēšanās – rādīt citiem to, kas tevī mitis un ko tu esi atklājis. ...
Es ieeju rudenī...
Es vakar peldējos zeltā,
Ko saule pār pasauli lej,
Ko lapas zem kājām noklāj,
Lai vieglāks top cilvēka ceļš.
Bet rīt es sildīšos zeltā,
Ko sirds man no vasaras smeļ,
Ko acis, pret pasauli celtas,
Ko domas, kas pretī tev dej...
/Gunta Kraulere/
Ko lai novēl sev...
Palutini sevi ar kādu bez steigas izbaudītu mirkli!
Dāvā sev saules lēkta burvību!
Novēli sev mākoņu rotaļu pusdienas laikā!
Apbalvo sevi ar saulrieta krāšņumu vakarā!
Uzdāvini sev sarmotu rītu, sauli rasas pilienā
un lietainas pēcpusdienas mieru atvēli sev!
Notver zvaigznes nakts skaidrajās debesīs
un mēness dārzu, kas tikai pa reizei ir!
Noglāsti varavīksni un tikko plaukušu ziedu...
Un nesatrūksties, kad sevi dzirdēsi dziedam!
!!!
Blogger.Com™ is the 9th most popular website on
the planet, you can see their Alexa® report at
the bottom of this page. They receive millions
of page views each day.
Abonēt:
Ziņas (Atom)