Bet tā tomēr ir liela uzdrīkstēšanās – rādīt citiem to, kas tevī mitis un ko tu esi atklājis. ...
Es ieeju rudenī...
Es vakar peldējos zeltā,
Ko saule pār pasauli lej,
Ko lapas zem kājām noklāj,
Lai vieglāks top cilvēka ceļš.
Bet rīt es sildīšos zeltā,
Ko sirds man no vasaras smeļ,
Ko acis, pret pasauli celtas,
Ko domas, kas pretī tev dej...
/Gunta Kraulere/