Bet tā tomēr ir liela uzdrīkstēšanās – rādīt citiem to, kas tevī mitis un ko tu esi atklājis. ...
Spēja izzināt sevi...
Saskaroties ar skarbo dzīves realitāti,mēs vairāk piedomājam pie ikdienišķā,eksistencionālā.Neapstrīdu,šābrīža situācija valstī mūs visus uztrauc,skar katru cilvēku.Kā izdzīvot?Tik daudzi ''kā?''jauc prātu,sajūtas. Izrunāt,izpriest sadzīviskā līmenī -nav jau ar ko.Visi ieslīguši ''savās četrās sienās''. Mēs noglabājam neatrisinātās , neizrunātās ,neizzinātās sajūtas visdziļākajā kambarī un cenšamies nedomāt, aizmirst, nepieminēt.Necenšamies izzināt pasauli, lietas, cilvēkus, notikumus, parādības,paši sevi. Cenšamies pasargāt sevi no sāpēm un vilšanās, tādējādi liedzam sev iespēju izbaudīt laimes un prieka sajūtu. Tikai ar sirdi izdzīvojot dzīvi un emocijas, ko tā sniedz, cilvēks spēj būt patiesi laimīgs un atrast savu ceļu. Ceļu...,lai varētu izkļūt no radušās situācijas...no bezcerības...
http://woman.delfi.lv/books/news/article.php?id=23065638