Mana dzīve-
kā varens mezgls ,
ko atsiet tagad
laikam nevarēšu...
Ir sajūta dīvaina-
kāds svešinieks
to mezglu sien un sien...
zem smaguma šī -
būtu man jāsalīkst...
Es ceļos-
un svešajam jāatkāpjas...
Pa pavedienam es to mezglu raisu
un domās piedošanu lūdzu ,
un piedodu visiem ...
smagumu , kas mani saista ,
es lēnām ceļu nost -
un tālāk eju.../veda/
