- Kad dvēseli nemiers tirda...
Un tumsā nolaižas
priekškars
Es atkal esmu uz
skatuves
Un mēģinu savu lomu...
Pēc galvenās
lomas es nekāroju,
Man pietiek ar
otro plānu,
Tik atstāju sev lielāko greznību-
Atvērt savus dvēseles logus
Un pilnu krūti
tad elpot...
- Dārzā atkal smaržo puķes-
Krāšņas,cēlas un
mirstīgas-
Tāpat kā
cilvēki...
Salīst krāsas varavīksnē,
A preibst galva
Un es atkal esmu augustā,
Mē nesī , kas vēl
runā
Par vasaru,
putniem un mīlestību...
Tā jābūt...
Tikai vasara
neierastāk sāp...
.· Koki balti piesniguši..
.· Koki balti piesniguši..
Lauki balti iemiguši
Vien skumja es,
Kad sniegi puteņo uz dvēseles ielas...
Un pēkšņi saule novizēja sniegā
To tveru savā saujā un pasmaidu par sevi.
/veda/
/veda/
