Mana uzdrīkstēšanās...


  • Kad dvēseli nemiers tirda...
Un tumsā nolaižas priekškars
Es atkal esmu uz skatuves
Un  mēģinu savu lomu...
Pēc galvenās lomas es nekāroju,
Man pietiek ar otro plānu,
Tik  atstāju sev lielāko greznību-
Atvērt  savus dvēseles logus
Un pilnu krūti tad elpot...
  • Dārzā atkal smaržo puķes-
Krāšņas,cēlas un mirstīgas-
Tāpat kā cilvēki...
Salīst  krāsas varavīksnē,
A preibst galva
Un es atkal esmu  augustā,
Mē nesī , kas vēl runā
Par vasaru, putniem un mīlestību...
Tā jābūt...
Tikai vasara neierastāk sāp...

.·         Koki balti piesniguši..
Lauki balti iemiguši
Vien skumja es,
Kad sniegi puteņo uz dvēseles ielas...
Un pēkšņi saule novizēja sniegā
To tveru savā saujā un pasmaidu par sevi.
/veda/