tā iet
lai no ceļa nebēgtu taureņi lai spāres pielidotu tuvu
un kāds garāmgājējs lai apstātos
paprasot pareizo virzienu
tā iet
lai ceļš uzticētos lai garāmgājējs uzticētos
lai madaras ceļa malās ziedētu zinot
ka tās nenobradās bet vienkārši pamanīs pasveicinās
un paies garām
tā iet
lai paceļot acis atklātos brīvs debesu laukumiņš zvaigznēm
un tālumā būtu jūtama silta uguntiņa ( no paša mājas
logiem)
tā iet
lai neizlaistu no acīm sava jumta skursteni
bet nepazaudētu arī svaigu gaisu un vējus
svaigu gaisu un vējus
gaisu zvaigznes un
vējus
/Maija Laukmane/
