Bet tā tomēr ir liela uzdrīkstēšanās – rādīt citiem to, kas tevī mitis un ko tu esi atklājis. ...
Pasaka,ko par dzīvi cilvēki sauc...
- Kā Tevi sauc? – MĪLESTĪBA. Kur Tu dzīvo? – PASAULĒ.- Nevar būt, cilvēki saka, ka Tu esi tikai pasakās. – Jā, tā ir gan – ESMU TUR KUR MAN TIC. Un pasaku sauc CILVĒKA SIRDS. Tajā mīt sapņi un ilgas. Tauriņu spārniem. - Nevar būt, nu Tu mānies. Pasakas ir grāmatās rakstītas. Bērniem. Un sapņi nav tauriņi. Ko Tu mānies? Ko galvu man jauc? - To LIELO pasaku grāmatu par DZĪVI cilvēki sauc. Un katrs ar savu roku burtus tajā raksta. Par mani stāstot brīnumus zilus un zaļus. Kāds TIC un sapņi tam PIEPILDĪTI TIEK. Cits kāds saka „nevar būt” un skumst ik dien. Asaras lej, rūgtu biķeri dzer. Un mani meklē šaubu ēnu valstībā. ES ESMU PASAULĒ. SIRDĪ TAVĀ. PASAKĀ TAVĀ. Ar ziliem ziedu zvaniem. Ar varavīksnes tiltu. Ar sudraba rasu. Ar zelta Saules stariem. - Nevar būt. – TICI UN TAD REDZĒSI MANI PASAULĒ SAVĀ KO CILVĒKI PAR DZĪVI SAUC. www.draugiem.lv Ieva Trimalniece
Gaišus un priecīgus 90. svētkus!!!
Lai vienmēr Latvijai mēs baltas dienas skaitam...
Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Vispilnākā likteņa krūze,
Un tukšais cerību trauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rudzmaizes klaips.
Viszaļākais ērkšķu kronis
Un sārtākais asiņu traips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs atdevis mums....L.Vāczemnieks
Es ieeju rudenī...
Es vakar peldējos zeltā,
Ko saule pār pasauli lej,
Ko lapas zem kājām noklāj,
Lai vieglāks top cilvēka ceļš.
Bet rīt es sildīšos zeltā,
Ko sirds man no vasaras smeļ,
Ko acis, pret pasauli celtas,
Ko domas, kas pretī tev dej...
/Gunta Kraulere/
Ko lai novēl sev...
Palutini sevi ar kādu bez steigas izbaudītu mirkli!
Dāvā sev saules lēkta burvību!
Novēli sev mākoņu rotaļu pusdienas laikā!
Apbalvo sevi ar saulrieta krāšņumu vakarā!
Uzdāvini sev sarmotu rītu, sauli rasas pilienā
un lietainas pēcpusdienas mieru atvēli sev!
Notver zvaigznes nakts skaidrajās debesīs
un mēness dārzu, kas tikai pa reizei ir!
Noglāsti varavīksni un tikko plaukušu ziedu...
Un nesatrūksties, kad sevi dzirdēsi dziedam!
!!!
Blogger.Com™ is the 9th most popular website on
the planet, you can see their Alexa® report at
the bottom of this page. They receive millions
of page views each day.
Pārlasot Paulu Koelju...
Paulu Koelju
… mīlestība atnāk, iemājo sirdī un sāk ieviest savu kārtību. Ļauties šīm pārmaiņām spēj tikai ļoti stipras dvēseles…
Pilnībā atdoties mīlestībai, dievišķai vai cilvēciskai, nozīmē atteikties no visa - arī no savas labklājības vai mūsu spējas pieņemt lēmumus. Tas nozīmē mīlēt vārda visdziļākajā nozīmē. Bet īstenībā mēs nemaz nevēlamies ļauties glābiņam, ko mums noskatījis Dievs, mēs vēlamies saglabāt pilnīgu kontroli pār katru soli, pilnībā apzināties savu rīcību, būt spējīgiem izvēlēties pielūgsmes objektu.
Diplomi ir gandrīz visiem manu vecāku draugiem un viņu bērniem. Bet tas nenozīmē, ka viņi strādā savā profesijā. Gluži otrādi, viņi iestājās un beidza augstskolu tikai tāpēc, ka viņiem tika teikts - universitāte ir svarīga; lai dzīvē tiktu uz augšu, tev jābūt diplomam. Un tā pasaule paliek bez daudziem lieliskiem dārzniekiem, maizes cepējiem, antikvāriem, skulptoriem, rakstniekiem.
Kad liktenis izrāda vislielāko labvēlību, vienmēr atradīsies kāda aka, kurā var noslīkt mūsu sapņi.
Fiziskā un garīgā pasaule ir viens un tas pats. Ik puteklī ir dievišķa dzirksts, bet tas mums netraucē ar slapju lupatu noslaucīt putekļus. Taču dievišķais nekur nepazūd, tas pārvēršas tīrā virsmā.
Rituāli izzuduši. Mēs vairs neprotam ikdienišķas darbības pārvērst svētās izpausmēs. Mēs gatavojam ēst un sūdzamies, ka tā ir velta laika tērēšana, un aizmirstam, ka ēdiena gatavošanā jāieliek visa sava mīlestība. Mēs strādājam un saucam to par Dieva sodu, un aizmirstam, ka mūsu pūliņiem un prasmēm jānes mums prieks…
Neviens nevienu nevada un nevirza. Jebkurās attiecībās abi cilvēki zina, ko dara; arī tad, ja kāds no tiem vēlāk sūdzas, ka to izmantojuši.
Ja vien ir kāds mierinājums, zaudējot cilvēku, kuru ļoti mīlam, tad tā ir cerība, vienmēr nepieciešama cerība, ka notikušais ir uz labu.
Neviens neiededz gaismekli, lai paslēptu to aiz durvīm, gaismas uzdevums - nest vēl vairāk gaismas, atvērt cilvēkiem acis, parādīt apkārt esošos brīnumus.
Divi vissmagākie pārbaudījumi, kas sastopami garīgās attīstības ceļā, - pacietību gaidīt uz īsto brīdi un dūšu nepievilties redzētajā.
Normālība ir tikai un vienīgi kopīgas vienošanās jautājums. Proti, ja lielākā daļa cilvēku kaut ko uzskata par pareizu, tad ar laiku tiek pieņemts, ka tā tas arī ir.
Pēc vistumšākās nakts nāk visgaišākais rīts.
Mīlestība nekad netraucēs īstenot tavus sapņus.
Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem - un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs.
Viena cilvēka vēsture ir visas cilvēces vēsture.
Abonēt:
Ziņas (Atom)