Kāda esmu-tāda esmu
Vai pati zinu-kāda esmu?
Dzīve mīcīja mani kā mālu
Veidoja apaļas formas,
asumus gludināja...
Mācīja paceltu galvu turēt vētrā,
negaisi nāca un gāja-
es turējos pretī...
Vienīgās bailes-ko pārvarēt grūti-
no sliekšņa-
no sliekšņa, kas mūžībā aizved...
Arī tas vēl ir jāiemācās...
Bet tagad vēl dzīvošu...
vienmēr kaut kas paliek- neredzēts,nezināms,
nepiepildīts un ilgots.../veda/
*
Ik pavasari es izstaigāju
savas atmiņu takas...
Priedaines silus ar ziedošām silpurenēm,
Šokolādes kalnu ar zilo puķīšu smaržu.
Aizkāpt uz Plātera pili,
skolas laiku atceroties...
atmiņas silda... /veda/
Mazliet par sevi...
Esmu no tām sievietēm, kam dzīvē nekas nenāk viegli – visā
ieguldīts pamatīgs darbs un pūles. Lai kaut ko sasniegtu, nebaidos
sapņot un izvirzīt mērķi. Sievietei jābūt pašpārliecinātai
par to, ko viņa dara. Pašpārliecinātība nav netikums.
Esmu pieņēmusi savā dzīvē dzīves
filozofijas noteikumus, kas nosaka – pieņem dzīvi tādu, kāda
tā ir, jo nav sliktuma bez labuma, jautājums
tikai ir tāds, ko mēs katrā situācijā spējam
saredzēt. Dzīvē katru mīļu brīdi mums ir jāmācās
– pacietību, lēnprātību, saticību, mīlestību...
Beznosacījuma mīlestību uzskatu par augstāko,
ko cilvēks var dzīvē sasniegt, un šī mācību stunda
sākas no vārdiem “Mīli otru kā sevi pašu”, bet to var tikai tad, ja
esi
iemīlējis sevi ar visiem dotumiem un
trūkumiem. Manu dzīvi nevar uzzīmēt kā taisnu līniju, manējā veido
spirāli,
katrs nākamais aplis nedaudz līdzīgs iepriekšējam, tomēr ir ar citām
atziņām ,
katra diena atnes kādu jaunu tikšanos,
piedzīvojumu un prieku par to, ka dzīve ir skaista.
Man ļoti nozīmīga ir pleca sajūta, kuru
sniedz savējie.
Mans vaļasprieks ir darbs dārzā, vācu valoda, lasu grāmatas sevis
pilnveidošanai.
Manas prasmes – galvenokārt tā ir
prasme sazināties ar cilvēkiem un pārņem gandarījuma sajūta, kad tiek
atrasts zelta vidusceļš.
Dzīvoju pēc principa – Ko sēsi, to pļausi ! Kāpēc gan
nevarētu izmantot sēklai - mīlestību?
Jau 24.gadus strādāju sev tīkamu darbu, kur var ielikt savu sirdi un
dvēseli. Galvenais – mīlēt to un
uzdrīkstēties!
Mana uzdrīkstēšanās...
- Kad dvēseli nemiers tirda...
Un tumsā nolaižas
priekškars
Es atkal esmu uz
skatuves
Un mēģinu savu lomu...
Pēc galvenās
lomas es nekāroju,
Man pietiek ar
otro plānu,
Tik atstāju sev lielāko greznību-
Atvērt savus dvēseles logus
Un pilnu krūti
tad elpot...
- Dārzā atkal smaržo puķes-
Krāšņas,cēlas un
mirstīgas-
Tāpat kā
cilvēki...
Salīst krāsas varavīksnē,
A preibst galva
Un es atkal esmu augustā,
Mē nesī , kas vēl
runā
Par vasaru,
putniem un mīlestību...
Tā jābūt...
Tikai vasara
neierastāk sāp...
.· Koki balti piesniguši..
.· Koki balti piesniguši..
Lauki balti iemiguši
Vien skumja es,
Kad sniegi puteņo uz dvēseles ielas...
Un pēkšņi saule novizēja sniegā
To tveru savā saujā un pasmaidu par sevi.
/veda/
/veda/
Savas elpas šūpolēs...
- Savas elpas šūpolēs
Dzīves garšu
izgaršojot,
Kaut mazliet
prieka izdzīvojot,
Kāds blakus stāv.
Nomodā par mani-
Dien un nakt...
- Vien laikam ir vara
Tas visu var
darīt
Gan gaisā tas pacels
Gan pieliks pie
zemes
Vien nezaudēt
prieku un
Cerību glabāt...
- Iededzu sveci...
Krūzē uzleju
piparmētras,
Bez divdesmit minūtēm viens...
Ieklausos mājas
klusumā...
Ilgāku brīdi
pavadījusi ārpus mājas,
Cenšos
izjust šīs sajūtas...
- S veces liesmā tinas mans mūža kamols
Dzīparu dzīpariem
Raibu raibais
Vien jāsavācās,
no sāpēm, asarām,prieka
Lai ceļu varu
turpināt...
Vaimanas,žēlabas...
Vai tās ko līdz?
- Es domas salasu un klusu pušķī sienu-
Un katru dienu tā
un katru dienu.
Gan rozes ziedu,
gan nātras kātu
Un nav
neviena,nav neviena,
Kam izteikt savu
sāpi.../veda/
...
Pavasaris ir laimes laiks...Daba mostās un tu tai līdzi.Izjūti prieku par saulīti, svaiga vēja pūtienu.Esi nometusi ziemas tērpu un sāc izjust kā tevī mostas dzīvotprieks. Atbrīvo dvēseli jaunam izaicinājumam, jaunam piepildījumam. Tu esi uzplaukusi, ir izlauzies pumpura spēks. Tu uzsmaidi dzīvei un ej ar smaidu pretī jaunam piepildījumam.
Abonēt:
Ziņas (Atom)