Anitu Kodori lasot...

Ziedonī...Es nākšu tad,kad negaidīsi,klusiem soļiem, bikliem,kad ziedonis valdnieciņš būs,starp ziedošiem mirkļiem.Es nākšu tad,kad rudzu puķes līdz tevīm ceļu klās,kad zilās tālēs medus bites manu ceļu izrotās.Es nākšu tad,kad putni dziedās,un ceļā solis vieglāks būs,kad daba savu simfoniju spēlēs,lai mūsu sirdīs ledus kūst. Reiz ziedonī...Kādi tik brīnumi pasaulē nenotiek... šajā baltajā pavasarī,visur, kur skaties -mīla zied,baidos soli spert,lai tā nenoriet.Baltā pasaule balti zied,rentgenstaru paspārnē,baltā pasaule mīlot dzied,kas tik ziedonī nenotiek.Divi tauriņi kā dvīņu brāļi mīlas ritmā valsi griež,ziedi baidās pakustēties,lai uz citu pusi mīla nenogriež.Daba elpo klusi, klusi un nemaz nav piekususi,katru dienu izstarot mīlu,kā Dieva dāvanu -mīlas eliksīru.